Žorža Sanda

Andrē Moruā Žorža Sanda
Žoržas Sandas vārds pirmo reizi parādījās uz grāmatas «Indiana» vāka 1832. gadā. Tad gandrīz nevienam vēl nebija ne jausmas, ka «Žorža Sanda» ir jaunās, rakstnieces Auroras Didevānas pseidonīms. Romāns guva vispārēju ievērību, izraisīja diskusijas, saņēma gan uzslavas, gan palājujnus. Atzinēju vidū bija arī Balzaks, kurš prata saskatīt romāna nozīmi un tuvibu laika garam. Sī saikne ar svarīgākām sava laika problēmām raksturīga visai Žoržas Sandas daiļradei. Seko romāni —  «Valentīna», «Lēlija», «Orass»,
 «Ceļinieka vēstules» u. c., bet jrakstnieces dotības visā pilnībā  izpaužas viņas labākajā, skaistas romantikas cauraustajā romānā «Konsuela». Žoržas Sandas talants uzplauka tai periodā, kad Franciju šaustīja asas sociālas cīņas un valsts devās pretī 1848. gada revolūcijai. Sie notikumi ietekmējuši arī Žoržas Sandas daiļradi — 1845. gadā iznāk viens no viņas sociālajiem romāniem «Antuāna kunga grēks».
Savu daiļradi Žorža Sanda nekad nav pārāk augsti vērtējusi galvenokārt tiekdamās pēc absolūtas pilnības. Tomēr daudzi viņas darbi, par kuriem viņa pati izsacījās tik pazemigi, dzīvo vēl šodien. Žorža Sanda ir nemirstīga ar savu lielisko sacerējumu «Konsuela». ar savu «Intimo dienasgrāmatu», ar «Ceļinieka vēstulēm», ar milzigo saraksti, kas ir tik brīva, tik preciza stilistiski, tik noteikta domā, tik nevīstoša ar ideju patiesīgumu. Daudzas tēzes, ko Sanda aizstāvēja un kas viņas laikā pārsteidza lasītājus, šodien ir kļuvušas par labāko cilvēku uzskatiem. Sanda prasīja sievietēm vienlīdzību, un tagad viņas to gūst; nav vairs pasaulē neviena godīga cilvēka, kurš nebūtu vienis pratis ar Sandu, kad viņa prasīja tautai vienlīdzību, vispārējas vēlēšanu tiesības un taisnīgāku īpašuma sadali.
Viktors Igo veltījis Sandai šādus atvadu vārdus;
«Es apraudu mirušo un sveicu nemirstīgo... Vai esam viņu zaudējuši? Nē. Diži cilvēki aiziet, bet nezūd. Vēl vairāk — varētu gandrīz sacīt, ka viņi īstenojas. Kļūdami neredzami viena veidā, viņi klust redzami citā.»
Ievērojamu cilvēku dzīve
Izdevniecība «» Rīga 1971
Издательство ЦК ВЛКСМ «Молодая гваодня» Москва 1967
Издательство «Лиесма»
На латышском языке Художник Ю. ЯНСОН
No franču valodas tulkojusi Jausma Ābrama Mākslinieks Juris Jansons
Uz apvāka — Žorža Sanda vīrieša tērpā. Delakruā portrets,